Dievs jūs ir aicinājis no tumsas savā brīnišķīgajā gaismā.
(1. Pēt. 2:9)
Te tu redzi, ka Pēteris saka pavisam skaidri: ir tikai viena vienīgā gaisma; turpretī viss mūsu prāts un saprašana, visa mūsu gudrība ir tikai tumsa. Ja arī prāts spēj saskatīt, redzēt, atšķirt melnu no balta, lielu no maza un spriest par citām līdzīgām ārējām lietām, tomēr tas nespēj saredzēt, nedz aptvert, kas ir ticība. Prāts ir tik akls, ka pat tad, ja visi cilvēki varētu saņemt kopā visu savu gudrību, tie tomēr nespētu izprast ne burtu no dievišķās gudrības. Tādēļ šeit Pēteris runā par citu gaismu; viņš mums visiem – bez izņēmuma – saka, ka esam dzīvojuši aklumā un tumsībā, kur arī mūžīgi paliktu, ja Dievs mūs nebūtu aicinājis savā brīnumainajā gaismā.