Patiesi liels ir noslēpums: Viņš ir skatīts miesā.
(1. Tim. 3:16)
Īstā kristiešu prasme un augstākā gudrība ir atzīt Kristu – atzīt to, ka Viņš ir tapis Cilvēks un pazemojies tik dziļi, ka ticis uzskatīts par Dieva satriektu un nomocītu, un zināt, ka Viņš to darījis mūsu (grēku) dēļ. Arī velnam vislielākās ciešanas rada tieši tas, ka tiek mācīts, dziedāts un sludināts par to, kā Kristus tapis Cilvēks. Tādēļ man ļoti patīk, ka baznīcās skaļi un lēni tiek dziedāts: Et homo factus est; et verbum caro factum est (un Viņš ir Cilvēks tapis, un Vārds ir tapis miesa). Šos vārdus velnam ir nepanesami dzirdēt – tie liek viņam bēgt vismaz vairāku jūdžu tālumā; jo velns skaidri jūt, kāds ir šo vārdu saturs. Cik sirsnīgi mēs priecājamies par šiem vārdiem “Vārds tapa miesa jeb Cilvēks”, tikpat stipri velns no tiem izbīstas un dreb, saprazdams, ka ar mums viss ir labi. Taču pasaule nicina visus Dieva darbus un vārdus – tādēļ, ka tie tiek sniegti tik vienkāršā, vientiesīgā veidā un izteiksmē.