Bauslība un Evaņģēlijs, Lucas CRANACH Sr., 1529, Schlossmuseum, Gotha, © Web Gallery of Art,
Kas no Dieva ir, dzird Dieva vārdus. Tāpēc jūs nedzirdat, ka neesat no Dieva.
(Jņ. 8:47)
Šos vārdus Kristus pasaka tik vienkārši, ka neviens pat neapjauš, cik lielas lietas tajos ir ietvertas; bet kurš tos nopietni uzlūko un uzcītīgi pārdomā, ko nozīmē – būt no Dieva vai ne no Dieva, tam nākas atzīt, ka šeit Kristus runā par lielām un varenām lietām.
Jo patiesi ir tā, ka nav iespējams cilvēku nosodīt un aizskart vēl skarbāk, kā – sakot, ka viņš nav no Dieva. Ja kāds mani sauc par blēdi un ļaundari, pat ja kāds ķeras man pie rīkles, tad tas vēl nav gluži nekas salīdzinājumā ar šo briesmīgo postu, kuru mūsu Kungs nosauc šajos nedaudzajos vārdos, sacīdams jūdiem, ka viņi nav no Dieva.
Tādēļ vissvarīgāk ir labprāt uzklausīt Dieva vārdu un stingri pie tā turēties. Padomājiet, mīļie bērni, par to, kādas jums ir priekšrocības! Jūs zināt, ka esat no Dieva un esat uzvarējuši velnu un elli, tā ka ne grēks, ne Dieva tiesa jums neko nevar nodarīt.
Ja nu jums tomēr vēl notiek kāda nelaime, jūs tiksit no tās izglābti, kamēr pasaulei pat visniecīgākajās grūtībās jāizbīstas un jākrīt izmisumā. Kristiešiem gan jāpieredz daudz ciešanu, jo velns un pasaule ir viņu niknākie ienaidnieki, tā ka ticīga cilvēka dzīvība, manta un gods ir apdraudēti.
Kā gan lai kristieši visas šīs ciešanas panes ar pacietību? Ne citādi, kā – paliekot pie Dieva vārda un sakot: lai notiek, kas notikdams – es neesmu no pasaules, bet no Dieva, citādi jau pasaule man tā neuzbruktu. Taču man labāk patīk, ja pasaule mani ienīst un rada man dažādas ciešanas, nekā tad, ja tā mani mīlētu, un es nebūtu no Dieva.