Seko līdzi

Subscribe to Blog via Email

Enter your email address to subscribe to this blog and receive notifications of new posts by email.

Join 2 other subscribers

GRĀMATNIEKU DEIBNERU DZIMTA

ausstellung_flyerhttp://www.deubner-preis.info/ausstellung_riga.htm

Divi gadsimti latviešu un vācu grāmatniecībā

2006. gadā pagāja 200 gadu, kopš Rīgā tika nodibināts Johana Jakoba Deibnera (Deubner, 1781–1837) un Burharda Treija (Trey, 1784–1824) grāmattirdzniecības uzņēmums, kura darbības joma jau tuvāko gadu laikā tika paplašināta arī ar grāmatu izdošanu. Pēc Treija nāves firmas darbības turpinājums pilnībā pāriet Deibneru dzimtas pārziņā. Vairāk nekā puse no šīs grāmatnieku dzimtas darbības laika ir saistīta ar Latviju, tāpēc gadskārta ir notikums arī Latvijas kultūras dzīvē.

Pārdomāta, sabiedrību bagātinoša uzņēmējdarbība divu gadsimtu garumā, kas balstīta cilvēku garīgās dzīves vajadzību, viņu intelektuālās darbības (kā skolas solā, tā pie pētnieka rakstāmgalda) izpētē un to apmierināšanā. Tās ir vērtības un veikums, par ko nākas domāt, nonākot saskarē ar šīs dzimtas vēsturi.

Sākumā J. J. Deibnera un viņa kompanjona B. Treija uzņēmumā paralēli grāmatu tirdzniecībai tiek izdoti pārsvarā tā laika Rīgas inteliģentu G. Kollinsa (Collins), Garlība Merķeļa (Merkel), H. Helbiga (Helbig) u.c.) daiļrades, publicistiskie un zinātniskie sacerējumi. Uzņēmuma darbības reģionālā ievirze noteica arī te izdoto un tirgoto izdevumu lasītāju loku, kas pārsvarā veidojās no vietējo Baltijas provinču, pirmām kārtām Rīgas, skolotākajiem vācu iedzīvotājiem.

Firmas darbības vēriens ievērojami paplašinājās tuvākajās desmitgadēs pēc tās dibinātāja J. J. Deibnera nāves. Viņa mantinieki – atraitne Karolīna Deibnere (Deubner, 1785–1874) un Vācijas grāmatu apgādu un tirdzniecības uzņēmumu pieredzi apguvušie dēli Karls Augusts (1813–1868) un Vilhelms (1814–1872) jaunas grāmattirdzniecības attīstības iespējas saskatīja Krievijas augošajā pieprasījumā pēc vācu literatūras izdevumiem.

amalie_wilhelm_deubner

Wilhelm Deibners ar sievu Ameliju

Daudzskaitlīgā krievu lsasītāju un grāmatpircēju auditorija viņiem šķita tik vilinoša, ka 1842. gadā uzņēmīgie rīdzinieki nodibināja apakšuzņēmumu „J. Deubner in Moskwa”, bet 1859. gadā, finansiālās veiksmes iedrošināti, Deibneri atvēra otru Krievijas veikalu filiāli Odesā, lai izvērstu savu darbību impērijas dienvidos. Vienlaikus ar grāmattirdzniecības aktivitātēm Krievijā norisinājās uzņēmuma attīstība Rīgā, kur 19. gadsimta vidū darbojas trīs Deibnera grāmatu veikali.

Vietējā kontekstā nozīmīgāks kļuva arī viņu apgādātās iespiedprodukcijas apjoms, kurā ievērojams īpatsvars ir izdevumiem ar pastāvīgu noietu – mācību un praktiskās literatūras izdevumiem. Šāda saturiskā ievirze ir arī Deibnera apgāda grāmatām latviešu valodā, kas grāmatu tirgū parādījās, sākot ar 19. gadsimta 40. gadiem.

Starp latviešu izdevumiem ir arī vairākas dievvārdu grāmatas. Iespieddarbus, kas saistās ar garantētu ieguldīto līdzekļu atdevi un ienākumiem, izdevēju un tirgotāju vidē dēvē par „maizes grāmatām” (Brotbücher). Šādā aspektā Deibneri prata novērtēt to spēku, ko uzņēmumam varētu nest arī latviskās rupjmaizes rieciens.

Tirdzniecība un izdevējdarbība Deibneru firmā visā tās pastāvēšanas laikā ir savstarpēji cieši saistītas. Deibneri nereti izdod grāmatas (vai daļu no kāda izdevuma tirāžas) savu veikalu vajadzībām. Ar pašu izdevumiem tiek aizpildīti „robi” izdevēju piedāvājumā, papildus piesaistīti labi ejošu preču resursi. Taču līdzekļi tiek ieguldīti arī tādu iespiedumu sarūpēšanai, kas atbilst pašu izdevēju kulturālajiem centieniem.

Katra jauna paaudze firmas darbībā ienes savas izmaiņas, kas saistās ne tikai ar jauninājumiem, bet dažkārt nes arī zaudējumus. Sākot ar 1870. gadiem, kad firmā darbojas trešā īpašnieku paaudze, tās ģeogrāfiskās aprises sašaurinās: apsīkst darbība Maskavā un Odesā, 1873. gadā gan tiek iekārtots Augusta Deibnera grāmatveikals Pēterburgā, bet 1880. gadā tas tiek pārdots. Savukārt vērienīgākas kļūst izdevēju ambīcijas. Ar Deibnera vārdu klajā nākušas daudzas vācbaltu kultūras un zinātnes mantojumam nozīmīgas grāmatas, vairāki periodiskās preses izdevumi.

Jauni akcenti vērojami arī zināmu krīzi pārdzīvojušajā tirdzniecības jomā. Deibneru grāmatveikali savas darbības vēsturē piedzīvojuši ekspansiju ne tikai austrumu virzienā, kur savulaik viņus vilināja izvērsties Krievijas impērijas plašumi. 1882. gada decembrī jauns Deibneru grāmatu apgāds nodibinājās Berlīnē, kur uz dzīvi kopā ar ģimeni pārcēlās viens no šīs dinastijas pārstāvjiem – Augusts Deibners (1844–1900).

august_deubnerAugusts Deibners (1844–1900)

 

Arī te Deibneri spēj atrast „savu nišu”. Berlīnes uzņēmuma stratēģijas pamatā līdz ar finansiālajām aplēsēm tiek izvirzīts jauns saturiskais mērķis – sniegt iespējas vācu lasītājiem iegādāties tolaik aktuālos krievu literatūras izdevumus. Līdz 19. gadsimta beigām, kad noslēdzas arī paša izdevēja dzīve, klajā nāk Ļ.Tolstoja, I. Turgeņeva, A. Puškina, I. Gončarova pazīstamo darbu tulkojumi vācu valodā.

20. gadsimta vēsturiskie satricinājumi dažādās zemēs iznīcināja daudzu agrāko paaudžu iedibinājumus kultūras un uzņēmējdarbības jomā. Uz laiku apsīka arī Deibneru dzimtas aktivitātes.

Tikai 1958. gadā Berlīnes izdevēja Augusta Deibnera mazdēls Karls Augusts Deibners  nodibināja apgādu Ķelnē, kas kļuva arī par viņa pēcnācēju darbības jomu. Nu jau sevi apliecinājušas vairākas šīs dzimtas jaunlaiku paaudzes. Deibneri, turpinot savas grāmatnieku dinastijas tradīcijas, ir izdevuši grāmatas un periodiskos izdevumus eksakto zinātņu, tieslietu un mākslas jomās, nodarbojušies arī ar iespiedprodukcijas realizāciju.

Ināra Klekere

Leave a Reply