Lūgšana pirms maltītes (fragments), Jean-Baptiste-Siméon CHARDIN, 1740, Musée du Louvre, Paris, © Web Gallery of Art
Pat ja nebūtu pavēlēti nekādi citi labie darbi, vai nepietiktu ar lūgšanām vien, lai visu cilvēka mūžu vingrinātos ticībā? Šis darbs īpaši pavēlēts garīdznieku kārtai; kā jau senos laikos daži ticības tēvi lūguši Dievu dienām un naktīm.
Jā, laikam gan nav neviena kristīga cilvēka, kuram būtu laiks lūgt bez mitēšanās. Bet es šeit domāju garīgo lūgšanu, tas ir, neviens nav tik smagi apgrūtināts savā darbā, ka strādādams nespētu — ja vien pats to vēlētos — savā sirdī runāt ar Dievu, atklāt Viņam savas vai citu cilvēku vajadzības, ilgoties un lūgt pēc Dieva palīdzības, tajā visā vingrinādams un stiprinādams savu ticību.
Par to mūsu Kungs saka Lk. 18: (I. Tes. 5:17): “Lūdziet Dievu bez mitēšanās”; tomēr Mt. 6:7 Viņš arī aizliedz sacīt daudz vārdu un garas lūgšanas, nosodīdams liekuļus: ne tādēļ, ka gara, vārdos izteikta lūgšana būtu kas ļauns, bet gan — ka tā nav īstā lūgšana, kura var notikt nepārtraukti, turklāt bez iekšējas ticības lūgšanas tai nav nekādas vērtības.
Jo savā laikā mums jāsaka arī ārēji dzirdamas lūgšanas, īpaši mises laikā, kā šis bauslis to prasa, un, kur tas veicina iekšēju lūgšanu un ticību, — arī mājās, uz lauka, vienā vai otrā darbā; šobrīd nav laika to aplūkot plašāk. Jo tas viss ietverams Mūsu Tēvs lūgšanā, kurā nedaudz vārdos kopā saņemti visi lūgumi un mutiskās lūgšanas.
Luters