4. baušļa darbos ir divas galvenās lietas – paklausība un rūpība. Paklausība piederas padotajiem, rūpība – kungiem; tiem jābūt uzcītīgiem savu padoto pareizā vadīšanā, izturoties pret tiem ar mīlestību, darot visu, kas šiem ļaudīm vajadzīgs un derīgs.
Tas ir viņu ceļš uz debesīm un labākie no darbiem, kādus vien tie var darīt šeit, virs zemes. Ar šiem darbiem viņi ir Dievam tīkamāki nekā ar visām brīnumu zīmēm, kādas vien var iedomāties.
Tā Sv. Pāvils Rom. 12:8 saka: “Kam ir priekšnieka amats, tas lai to pilda rūpīgi,” tas ir, it kā viņš sacītu: lai neļauj sevi maldināt, raudzīdamies, ko dara citas kārtas, citi ļaudis, lai neraugās pēc viena vai otra darba, vai tas būtu spožs vai necils.
Bet katrs lai ievēro savu kārtu un domā tik par to, kā būt noderīgam saviem padotajiem. Pie tā jāpaliek, neļaujot sevi novērst (pie citiem darbiem), kaut arī debesis atvērtos vai elle vajātu. Tas ir īstais ceļš, kurš aizvedīs debesīs.
Kas tā raudzītos uz sevi un savu kārtu, arvien pie tā palikdams, – tas gan īsā laikā kļūtu bagāts ar labiem darbiem – tik klusi un nemanāmi, ka neviens cits, izņemot Dievu, to nepamanītu.
Bet tagad mēs to visu atmetam, un viens skrien uz klosteri, otrs vēl kur citur, itin kā labie darbi un Dieva baušļi būtu nomesti un nobāzti kaktā, kaut ir taču rakstīts (Salamana Pamācības 1:20-21): “Bet īstā gudrība tomēr skaļi pauž savu nemieru un liek uz ielām atskanēt savai balsij, tā sauc pie ieejām vārtos, vērsdamās pret tautu; tās balss atskan visā pilsētā.”
Tā tiek parādīts, ka visās vietās, kārtās un laikos ir pārmēru daudz to, kuri apstulboti meklē kur citur. To sludinājis Kristus (Mt. 24:23-26):
“Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus, vai tur, tad neticiet. Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, ir izredzētos. Redzi, es jums to esmu teicis jau iepriekš. Tāpēc, kad tie jums sacīs: redzi, viņš ir tuksnesī, tad neizeita ārā; redzi, viņš ir kambaros, tad neticiet.”
Luters