Dīpaks Čopra. Septiņi garīgie veiksmes likumi: praktiski padomi jūsu sapņu īstenošanai. Tulkojusi Ilze Dika.–Rīga: Atēna, 2002.–115 lpp.
Dīpaks Čopra, Deivids Saimons. Septiņi garīgie jogas likumi: praktiski padomi miesas, prāta un dvēseles dziedniecībai. Tulkojusi Anete Začeste.– Rīga: Arka, 2005.– 259 lpp.
Nu arī latviešu valodā pieejamas divas (no apmēram divdesmit), iespējams, visslavenākā alternatīvās New Age dziedniecības guru Dīpaka Čopras grāmatām.
Viņš vada ļoti plašu un sazarotu struktūru, ko veido viņa grāmatas un raksti, lekcijas, semināri, dziednīcas, terapijas tehnikas, skolnieki un sekotāju pulki visās pasaules malās – reliģiju pētnieku vidē dzirdētais viņu raksturotu kā alternatīvās dziedniecības impērijas valdnieku. Kā daudzi New Age skolotāji, viņš rada iespaidu, ka zina visas atbildes.
Dīpaks Čopra dzimis Ņūdeli, Indijā 1947. gadā. Turpat viņš studēja medicīnu universitātē, pēc tās beigšanas 1968. gadā kā interns praktizēja vairākās ASV slimnīcās un bija pasniedzējs medicīnas skolās.
Viņa specialitāte bija endokrinoloģija un iekšķīgās slimības. Kā šķiet, šajā jomā Čopram neklājās slikti. Taču septiņdesmito gadu sākumā viņš vīlās rietumu medicīnas izpratnē un tajā valdošajās agresīvajās ārstniecības tehnikās, kas paredz ķīmisku vai ķirurģisku iejaukšanos pacienta ķermenī.
Kā jau indietis, Čopra pārzināja dažādas austrumu medicīnas metodes un reliģiskās tradīcijas, kā arī labi redzēja, kas notiek apkārt. Dzelzs patiesi bija karsta – šajā laikā ASV plauka gan interese par austrumu lietām, gan mainījās izpratne par dabu, gan auga neuzticība rietumu sabiedriskajām institūcijām. Tie bija “hipiju laiki”.
Daudzi interesējās par iespējām paplašināt savu apziņu un – likumsakarīgi – arī par to, kas apziņa (un ķermenis) vispār ir. New Age, kā tolaik dzimstošajai reliģijai, ārstniecība un dziedināšanās visplašākajā nozīmē ir viena no prioritārajām lietām. Citi lielie New Age atslēgvārdi ir “veiksme”, “pārveidošanās”, “dzīves kvalitāte” un tā joprojām.
Fiziska veselība tiek uztverta kā svētība un katram sevi cienošam New Age adeptam ir personiskā programma tās sasniegšanai. Dīpakam Čopram te bija ko piedāvāt. Jāpiebilst, ka tas nav lēts prieks – septiņu dienu seminārs viņa vadībā pirms pieciem gadiem maksāja ap 3000 ASV dolāru taču gribētāju netrūka. Tiesa, Čopra gan māca, ka nauda ir ļoti nebūtiska lieta.
Dīpaka Čopras terapijas sistēma, ko sauc par “prāta–ķermeņa medicīnu”, apvieno gan senas indiešu pieejas, galvenokārt Ajūrvēdu (burtiskā tulkojumā no sanskrita – dzīvesziņu) un jogu, psihoterapijas elementus, arī paša izstrādātas meditācijas tehnikas, dietas un prāta vingrinājumus, šajā sistēmā ietilpst arī viņa “īpašais piedāvājums” – tā dēvētā kvantu dziedniecība, vienkārši ārstēšana atomu līmenī.
To būtība ir izsakāma īsi – cilvēkā pašā ir viss, kas viņa garīgās un fiziskās veselības uzturēšanai nepieciešams. Lai kāda būtu problēma, cilvēks pats to var atrisināt, viņam tikai jāsaprot, ka jebkas rada jebko citu. Tā nu reiz ir hrestomātiska New Age ideja, ka – viss ir viens un viens ir viss.
Lasot abas latviešu valodā iznākušās grāmatas, vispirms rodas priekšstats par to adresātu. Tās ir rakstītas cilvēkiem, kam nav materiālu rūpju, ne arī lielu traģēdiju, bet kuri, vienalga, īsti neatrod dvēseles mieru un paši nesaprot, kas viņiem kaiš, jo, tā objektīvi sakot, nekas jau nekaiš.
Iespējams, tieši par viņiem tautā teiktu, ka “pats nesaprot, ko grib”. Iespējams arī, ka pie vainas ir visas parastās “civilizācijas slimības” – stress, depresija, darbaholisms un nespēja veidot attiecības ar līdzcilvēkiem. “Garīguma” arī gribas, lai ko tas nozīmētu. Tieši par “garīgumu” runā abu grāmatu nosaukumi.
Abas grāmatas vieno arī tas, ka septiņi garīgās veiksmes likumi ir tie paši septiņi garīgās jogas likumi. Pirmā grāmata tos apcer pārsvarā teorētiski, bet otra dod dažādus praktiskus ieteikumus to realizācijai.
Lai iedzīvinātu šos likumus, cilvēkam, piemēram, pirmdienā (kad rakstu šīs rindas) jāskaita mantra Es esmu absolūta esība, bet sestdienā (kad būs saņemams svaigi nodrukātais Latvijas Luterāņa numurs) – Manus nolūkus un vēlmes atbalsta kosmiskais prāts.
Katrai dienai ir paredzēta sava mantra. Tāpat šeit atrodami elpošanas vingrinājumu apraksti un jogas vingrojumu plāns. Praktiski ieteikumi garīgas veiksmes pievilināšanai vai, precīzāk – izvilināšanai, ja jau šī veiksme meklējama cilvēkā pašā, ir atrodami arī pirmajā grāmatā.
Piemēram, ieteikts sastādīt savu vēlmju sarakstu un vairākas reizes dienā to pārlasīt. Tāpat arī savu talantu sarakstu. Tiek mācīts nepretoties apstākļiem – jo jebkas, kas notiek, ir labākais, kas ar tevi var notikt, un necensties pierādīt savu taisnību, dzīvot ne vien šodienai, bet šim mirklim, ļaujot, lai Visums tiek galā ar niansēm, kā raksta Čopra.
Interesanta iezīme – autoram ir sava veida “labklājības teoloģija”. Lai cik atšķirīgas būtu ideoloģijas, jābūt pilnīgi aklam, lai nepamanītu Čopras grāmatu stila līdzību kaut vai harizmātisko kristiešu vidē populārajai grāmatai “Jabeca lūgšana”.
Un kāpēc lai kāds būtu akls? Postmoderno laiku reliģiozitāte, par kuras tipiskām izpausmēm reliģiju pētniecībā atzīst tiklab New Age kā harizmātisko draudžu “labklājības evaņģēliju”, ir pakavveidīga. Tās ideoloģiskās galējības gan viena otru nemitīgi apkaro, tomēr ir dažā ziņā stipri līdzīgas.
Uzsvars uz pārdabiskām dziedināšanas praksēm un labklājību kā pareizas garīgas investīcijas rezultātu, aizraušanās ar vīzijām, subjektīva ontoloģija ir tas, kas raksturīgs šim “reliģiskajam materiālismam”. Par to ir vērts padomāt.
Šīs abas, bet arī jebkura cita Čopras grāmata, ko esmu lasījusi, ir uzrakstīta didaktiskā manierē. Tās ir pamācību kopums, kas vietām bagātināts ar aforismiem.
Es nebrīnītos, ja tie aizrautu tos lasītājus, kuru portretu pirmīt ieskicēju. Bet ko tad, ja jums ir īstas bēdas? Ko šie padomi līdzētu tiem, kam nomiris bērns vai tiem, kas dzīvo karadarbības zonā, vai tiem, kas gadiem cieš no vardarbības? Ko Dīpaks Čopra sacītu tiem? Es nešaubos, ka kāda teorija viņam ir, bet – ko un kā viņš šiem cilvēkiem teiktu?
Agita Misāne