Stefana asinsliecinieka nāve, Bernardo DADDI, 1324, Santa Croce, Florence, © Web Gallery of Art
Vēl ir kāda lielāka patiesības liecība, ar to mums jācīnās pret ļaunajiem gariem. Šī liecība jādod ne laicīgās, bet Evaņģēlija un ticības patiesības dēļ, ko ļaunais gars nekad nav pacietis un visu izkārtojis tā, ka tautas varenie nostājas tai pretī un to vajā. Viņiem ir grūti pretoties.
Par to runāts psalmā 82:3-4: “Spriediet tiesu nabagam un bāriem, gādājiet taisnību vārgajiem un trūcīgajiem. Glābiet mazos ļaudis un nabagus, atsvabiniet viņus no bezdievju rokas!”
Lai gan tagad šādas vajāšanas ir retums, garīgie prelāti ir vainīgi, jo tie neceļ gaismā Evaņģēliju, bet gan ļauj tam izzust, tā atteikdamies no lietas, kuras dēļ šādai apliecināšanai un vajāšanai jārodas. Tā vietā viņi māca paši savus likumus un visu, kas tiem labpatīk.
Tādēļ arī velns paliek mierīgi sēžot, jo līdz ar atteikšanos no Evaņģēlija ir atmesta arī ticība Kristum, un viss notiek velnam pa prātam. Bet, ja Evaņģēlijs būtu celts gaismā un uzklausīts, tad, bez šaubām, visa pasaule sakustētos un saceltos, lielākā daļa ķēniņu, firstu, bīskapu, doktoru, garīdznieku un visi varenie nostātos pret Evaņģēliju.
Tā tas arvien ir noticis, kur Dieva vārds nāk gaismā. Jo pasaule necieš to, kas nāk no Dieva. Tas pierādījies Kristū, kas bija un ir pats lielākais, mīļākais un labākais no visa, kas Dievam pieder. Taču pasaule Viņu nevien nav uzņēmusi, bet vajājusi – briesmīgāk nekā visu citu, kas jebkad nācis no Dieva.
Tādēļ – kā tajā laikā, tāpat arī visos laikos – ir pavisam nedaudz to, kas paliek pie Dieva patiesības un tās labā nežēlo savu dzīvību, mantu, godu un visu, kas tiem ir, kā Kristus apsolījis Mt. 24:9-10: “Tie jūs nodos mokās un jūs nokaus, un jūs būsit visu tautu ienīsti mana vārda dēļ. Un tad daudzi apgrēcināsies, un viens otru nodos, un viens otru nīdīs.”
Jā, ja šai patiesībai uzbruktu zemnieki, gani, staļļa puiši un zemas kārtas ļaudis, – kas gan nevēlētos to apliecināt un pierādīt? Bet, ja uzbrūk pāvests un bīskapi kopā ar firstiem un ķēniņiem – te nu ikviens bēg, klusē, liekuļo, lai nezaudētu savu labumu, mantu, godu un dzīvību.
Luters