Kristus augšāmcelšanās, Giovanni BELLINI, 1479, Staatliche Museen, Berlin, © Web Gallery of Art
Bet visu lietu gals ir tuvu klāt pienācis. Tad nu topiet sapratīgi un modri Dievu lūgt. Par visām lietām lai jums būtu sirsnīga mīlestība citam pret citu, jo mīlestība apklāj grēku daudzumu. Esiet viesmīlīgi cits pret citu bez kurnēšanas. Kādu katrs dāvanu saņēmis, ar to kalpojiet cits citam kā labi dažāda veida Dieva žēlastības namturi. Ja kāds runā, tad kā Dieva vārdus, ja kāds kalpo, tad kā ar to spēku, kuru Dievs piešķir, ka visās lietās Dievs tiktu pagodināts caur Jēzu Kristu; Viņam pieder gods un vara mūžu mūžos. Āmen! (1. Pēt.4:7–11)
Šis Svēto Rakstu teksts vēsta par Kristus augšāmcelšanās nesto prieku Viņa mācekļiem – brīnišķīgo iespēju lūgšanā vērsties pie Debesu Tēva, lūdzot mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā, proti, atsaucoties uz visu Dieva Kristū paveikto pilnīgo pestīšanas darbu, kura dēļ “neviens nenāk pie Tēva, kā vien caur Kristu”.
Tāpat kā pestīšana nenāk nekādā citā veidā, kā vien uzticoties Pestītājam Kristum, arī cita lūgšana netiek paklausīta kā vien tā, kas Jēzus vārdā lūgta. Tas pilnībā izslēdz iespēju, ka monoteistisko un pagānu reliģiju sekotājus mūsu Debesu Tēvs uzklausa, jo tie lūdz, sekojot saviem elku tēliem.
Mēs lūdzam, uzticoties Jēzus Kristus apsolījumam, ka Debesu Tēvs uzklausa Savu bērnu saukšanu. Svētais un bijājamais Dievs, kura priekšā nevar pastāvēt neviens bezdievis, grēcinieks un elku kalps, labprāt pieņem tos, kuri pie Viņa nāk Kristus vārdā. Jo ar Kristus krusta nāvi un augšāmcelšanos cilvēka grēka un pārkāpumu sienu Dievs pats ir noārdījis un atvēris vārtus uz Debesu valstības mājokļiem.
Tāpēc Kristus ir durvis, caur kurām Dievs ticīgos ved pie Sevis,
Kristus ir ceļš, pa kuru ejam pie Debesu Tēva,
Kristus ir patiesība, jo Viņa vārdi un darbi mums atklāj Debesu Tēvu,
Kristus ir dzīvība, kas atdzīvina mūs no garīgas nāves,
Kristus ir gaisma, kas atsvabina mūs no tumsas, kurā mājojām.
Un kā gan mēs varam aptvert un novērtēt visu Dieva labestību un labvēlību pret mums? To varam lūgšanā, pateicības pilnā pielūgsmē, vēršoties pie Dieva – Tēva, Dēla un Svētā Gara. Jo tas ir pašsaprotami – kristietis lūdz, kristietis nevar nelūgt.
Ja kāds gribētu sevi uzskatīt par kristieti bez Dieva lūgšanas, tādam ir jāpārdomā savas kristietības patiesums. Kristietim no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ var tikt atņemti Svētie Raksti, kristietis var tikt ar varu atrauts no dievkalpojuma, bet lūgšanu atņemt nevar. Lūgšana ir mīļu bērnu saruna ar mīļu Tēvu.
Jo Debesu Tēvs mūs mīl ar sirsnīgu uzupurējošu mīlestību. Jo, lai atdarītu mums durvis uz debesīm, bija jācieš viņa vismīļākajam – Dieva paša dēlam. Mēs viņu mīlam ar vāru un nožēlojamu mīlestību , kura par īstu un patiesu kļūst vienīgi Kristus dēļ.
Bet Dievs mūs nepieņem mūsu labuma vai vērtības dēļ, jo mūsu dvēselēs nav šādu dārgumu. Viņš pieņem mūs Sevis paša dēļ kā tādus, kas Viņa paša radīti pēc Viņa tēla un līdzības. Mūsu vērtība nav mūsos pašos, mūsu vērtība ir Dievā, Kristū veiktajā pestīšanas darbā, Kristus brūcēs un naglu rētās, Kristus ērkšķu vainagā, Viņa slāpēs un izmisumā pie krusta.
Dievs augšāmcēla Kristu, jo Viņa nestais upuris bija pilnīgs un svēts, tajā nebija nekā, kas būtu Dievam nepieņemams. Ar to Jēzus Kristus sava Tēva sūtīts, paveica sava Tēva gribu. Tādēļ Dievs augšāmcels arī mūs, jo Kristus upuris ir dzīvības devējs, tas ir upuris par mums un mūsu labā.
Un tāpēc bēdas tiem, kas pēc pirmajiem biklajiem ticības solīšiem atmet šim ceļam ar roku. Jo tie atmet ar roku svētajam un bijājamam Dievam, tiesnesim, kas spriedīs tiesu ikvienam.
Bet svētīgi tie, kas kopā ar Kristu, sperdami pirmos ticības soļus, turpina šo dzīvības patiesības ceļu līdz Debesu valstības vārtiem.
Jo katrs iet kādu ceļu, un tie, kas neiet dzīvības ceļu, maldās pa nāves taku.
Bet ticības soļi ir Dieva lūgšana un dievkalpošana, ticības soļi ir svētā Dieva atspirdzinošā Vārda uzklausīšana, caur kuru topam un paliekam ticīgi, un stiprinošo sakramentu saņemšana, kuros Dievs dāvina Savas pestīšanas skaidru un neapgāžamu apliecinājumu.
Tik tiešām kā ūdens dzesē slāpes, maize pabaro un vīns iepriecina , tāpat arī mūsu grēki tiek nomazgāti Svētajā Kristībā, un ar Kristus Miesas un Asins baudīšanu Svētajā Vakarēdienā mēs topam pasargāti pestīšanā, kuras piepildījums ir mūžīga dzīvība.
Un patiesa Dieva pielūgsme, kura žēlastība ir liela un dāvanas bagātas, ir tikai un vienīgi kristieša privilēģija. Tāpēc steigsimies ar prieku un pateicību izmantot šo privilēģiju, ik dienu lūdzot mūsu Debesu Tēvu Jēzus Kristus vārdā.
Āmen.
Didzis Meļķis