Jo patiesi Es jums saku: tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena, ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, tiekams viss notiek. (Mt. 5:18)
Proti – “Es gribu, lai tas tīri un skaidri tiktu mācīts un saglabāts, un ka tam netiktu atņemta ne vismazākā rakstu zīmīte.” Ar to Viņš parāda, ka stāvoklis nav labs, proti – ne mācība, ne dzīve nav pareiza.
Tāpēc Viņam jārunā par abām un jāizsāla caur un cauri, lai viņi tiktu šķīsti. Mums ir jāmāca tāpat, lai mēs neļaujam izmest no Evaņģēlija nevienu pašu burtu, un jāsaka: visam jātiek skaidri mācītam, ticētam un saglabātam.
Viņš apņemas teikt asu sprediķi. Viņš neļaus Sev pārmest bauslības atcelšanu. Bet no savas puses Viņš tiem pārmetīs un pierādīs, ka viņi paši ir vājinājuši un atcēluši bauslību, un to sasmērējuši ar saviem komentāriem.
Līdzīgi ar Evaņģēliju un Rakstiem ir rīkojies mūsu pāvestniešu bars, pavisam noklusējot galveno artikulu par ticības taisnību caur Kristu. Līdzīgi arī par Sakramentu, atņemot tam vienu veidu un noslēpjot Sakramenta vārdus.
Patiesībā, viņi ir uzdrīkstējušies ņemt baušļus, ko Kristus devis, un sprediķot tos tikai kā labus padomus, nevis obligātas pavēles, – tieši pretēji vārdiem un apgalvojumiem, ka drīzāk debess un zeme zudīs, nekā zudīs viens no vismazākajiem rakstu galiņiem.
Luters