Pilāts mazgā rokas, DUCCIO di Buoninsegna, 1311, Museo dell’Opera del Duomo, Siena, © Web Gallery of Art
Jūs esat dzirdējuši, ka tiem vecajiem ir sacīts: tev nebūs nokaut, un, kas nokauj, tas sodāms tiesā. (Mt. 5:21)
Te Jēzus sāk izskaidrot dažus no desmit baušļiem un parāda, ka farizeji un rakstu mācītāji ir tik vien mācījuši – kā vienkārši ņemt baušļu vārdus un attiecināt tos uz ārējiem, rupjiem pārkāpumiem.
Piektajā bauslī viņi nav saskatījuši neko vairāk par vārdu “nogalināt”, ka tas nozīmējot “nosist ar roku.” Tas arī viss, ko viņi mācīja cilvēkiem, it kā bauslis neko vairāk neaizliegtu. Tā viņi atrada sev lielisku izeju: viņi nebūtu vainīgi nogalināšanā, ja to viņi nodotu kāda cita ziņā.
Kad Kristu tika nodots pagānam Pilātam, tie vienkārši nevēlējās aptraipīt savas rokas ar asinīm, lai tā paši paliktu šķīsti un svēti. Viņi pat atteicās ieiet tiesneša mājā (Jņ.18:28), un tomēr tieši viņi bija tie, kas nodeva Kristu nāvē un piespieda Pilātu pret savu gribu To nogalināt.
Viņi izlikās, it kā būtu pavisam šķīsti un nevainīgi, un pat nosodīja apustuļus, sacīdami: “Jūs gribat, lai šī cilvēka asinis nāk pār mums”. (Ap. d. 5:28) It kā viņi sacītu: ne jau mēs, bet pagāni viņu ir nogalinājuši.
Tāpat mēs lasām par ķēniņu Saulu (Sam. 18:25). Viņš neieredzēja Dāvidu un labprāt viņu nogalinātu; tā kā viņš gribēja palikt svēts, viņš domāja, ka viņam nevajadzētu pašam nogalināt, bet gan sūtīt Dāvidu pie filistiešiem, lai viņš tur iet bojā un viņa rokas paliktu neaptraipītas.
Redzi, kāds skaists farizeju svētums! Ja vien nenogalina ar savu roku, tad var pataisīt sevi šķīstu un dievbijīgu, kaut arī sirds būtu pilna dusmu, naida un skaudības un tajā slēptos slepenas ļaunas un nāvējošas viltības, turklāt mēle pilna lāstu un zaimu.
Tāds ir arī mūsu pāvestiešu svētums, kas šai ziņā kļuvuši īsti meistari. Lai viņu svētums netiktu nosodīts un lai Kristus vārds tos neierobežotu, tie dāsni no divpadsmit baušļiem ir izveidojuši divpadsmit padomus.
It kā Kristus to visu nebūtu pavēlējis kā obligātu, bet atstājis katra paša ziņā – vai ievērot tos kā labus padomus, lai izpelnītos kaut ko īpašu, un darīt vairāk nekā citi. Tā ir pavisam nevajadzīga mācība, bez kuras ļoti labi var iztikt.
Luters