Matainais Herijs, Agostino CARRACCI, 1600, Museo Nazionale di Capodimonte, Naples, © Web Gallery of Art
Bet apgalvojums: “Nezvēri pie savas galvas, jo tu nevari padarīt pat vienu matu baltu vai melnu,” attiecas uz radību kā tādu, nevis uz to, kā mēs lietojam radību.
Viņš gan šeit nesaka, ka būtu aplami krāsot matus, darīt tos melnus, vai kādā citā krāsā, bet gan to, ka tas ir pāri mūsu spēkiem likt matiem augt baltiem vai melniem, vai atturēt to izmaiņas tādā vai citādā veidā. Kad tie ir izauguši, protams, tos var nogriezt vai apsvilināt.
Līdz zināmai robežai ir iespējamas veikt kādas izmaiņas pie kādas radības, bet ir neiespējami ko darīt, lai ko radītu šādā vai tādā veidā. Tā Viņš padara arī mūsu galvas par svētvietām, kas nepieder mūsu varai un mūsu darbiem, bet ir Dieva radība un dāvana.
Viņa secinājums: “Jūsu vārdi lai ir “jā” vai “nē” vienmēr ir skaidri saprotami un domāti tiem, kam nav pavēles un vajadzības zvērēšanai. Kā jau sacījām, nevienam nav jāzvēr pēc savas iniciatīvas.
Šie divi elementi – pavēle un nepieciešamība – nozīmē to, ka jūs vairs nezvērat paši pēc sava prāta un savas autoritātes. Jūs nedarāt to sevis dēļ, bet viņu dēļ, kas to no jums prasa – jūsu valdības vai jūsu tuvākā vajadzības vai Dieva pavēles dēļ.
Luters