Pabaro izsalkušo, Antonio CANOVA, 1796, Museo Correr, Venice, © Web Gallery of Art
Kristus noraida domu pretēji jūdu iedomām, kuri, pārprazdami Svēto Rakstu vārdus, sacīja, ka ir atļauts savus ienaidniekus nīst.
Viņš bauslību izskaidro tā, ka viņiem vispār nevajadzētu būt ienaidniekiem, kurus nīst, par spīti faktam, ka Mozus bija devis tiem norādījumus nedibināt draudzīgas attiecības ar zināmām, svešām pagānu tautām, kuras nevis viņi, bet pats Dievs bija īpaši izraudzījis par saviem ienaidniekiem.
Bet uzskatīt par ienaidniekiem ikvienu, ko tie izvēlas, – to nu gan Mozus tiem nebija sacījis. Sālamans pareizi bija sapratis un izskaidrojis Mozus norādījumus, viņš saka: “Ja tavs ienaidnieks cieš badu, tad paēdini viņu ar maizi; ja viņam slāpst, tad atspirdzini viņu ar ūdeni.” (Sal. pam. 25:21)
Tas ir izteikums, kuru arī Pāvils citē (Rom. 12:20). Savu pretinieku ienīšana piederas publiskai personai un amatam, kas ir dievišķi iedibināts. Bet pavēle – “Mīli savu tuvāko kā sevi pašu” (4.Moz. 19:18), attiecas uz vispārējo cilvēku kopumu un katru cilvēku atsevišķi.
Luters