Ainava, Vincent van GOGH, 1890, Museu de Arte, São Paulo, © Web Gallery of Art
It visur plašajā pasaulē Dievs mums atklāj savu gādību, it kā vēlēdamies mums sacīt:
“Vai jūs nezināt, kāds Es esmu un cik daudz laba Es jums daru? Pajautājiet par to saulei, mēnesim un lietum, jautājiet visam, kas ir auksts vai mitrs, silts vai sauss. Tad jūs redzēsit, ka Es dāvāju neskaitāmas labas dāvanas ne tikai saviem kristiešiem, bet vēl vairāk ļauniem cilvēkiem, kas nav Man pateicīgi, bet atmaksā Man ar dedzīgām vajāšanām pret Manu Dēlu un dievbijīgiem kristiešiem.”
Tamdēļ tev ir jākaunas par sevi, kad raugies uz sauli, kas sludina jums to katru mīļu dienu, jānokaunas pat tad, kad esi laukā un redzi mazu ziediņu vai koka lapiņu. Jo tas ir rakstīts it visur uz lapām un zāles. Nav neviena tik maza putniņa, augļa, ogas vai graudiņa, kas tev nemācītu to pašu un nesacītu: “Kam gan es nesu šos jaukos augļus un ogas? Visnekrietnākajiem neliešiem un resgaļiem virs zemes.”
Vai tev nav jājūt sirdsapziņas pārmetumi, jo tev trūkst mīlestības uz Dievu, tev trūkst labvēlības pret savu tuvāko un cieņas pret visiem pārējiem, kamēr Viņš aizvien tev dara tik daudz laba ar visas savas radības starpniecību?
Luters