Trīs svētie, 1468, Piero del POLLAIUOLO, Galleria degli Uffizi, Florence, © Web Gallery of Art
Taču jūdu mācība un dzīve bija gan nepilnīga, gan aplama, jo viņi mācīja, ka tiem jāmīl tikai savi draugi, un pēc tā viņi arī vadījās. Šāda mīlestība ir sasmalcināta un sadalīta, tā ir tikai pus mīlestība. Savukārt Viņš vēlas pilnīgu, veselu un nedalītu mīlestību, kad cilvēks mīl un palīdz saviem ienaidniekiem tāpat kā saviem draugiem.
Tā mani sauc par patiesi pilnīgu cilvēku, par tādu, kas tur mācību tās veselumā. Ja arī mana dzīve kaut kādā ziņā netiek līdz šai mācībai – ko tā tiešām nemaz nespēj -, jo miesa un asinis mūs no tā attur, tad tas tomēr neko neatņem no pilnības. Mums vienīgi ir jāturpina pēc tās tiekties, ik dienas ejot un pieaugot tajā.
Tas notiek, kad gars valda pār miesu, paturot to paklausībā, pakļaujot un apvaldot, lai neļautu tai vaļu rīkoties pretēji šai mācībai. Tas notiek, kad es ļauju mīlestībai doties pa patieso vidus ceļu, izturoties pret visiem vienādi un nevienu neizslēdzot. Tad man ir patiesā kristīgā pilnība, kas nav ierobežota ar kādiem stāvokļiem un amatiem, bet kas ir kopīga visiem kristiešiem un kam tādai jābūt.
Tā veidojas pēc Debesu Tēva piemēra un līdzības. Viņš nesadala un nesasmalcina Savu mīlestību un laipnību, bet ar sauli un lietu Viņš ļauj viesiem cilvēkiem virs zemes vienlīdz to izbaudīt, nevienu neizslēdzot, vai tas ir dievbijīgs vai ļauns.
Luters