Seko līdzi

Subscribe to Blog via Email

Enter your email address to subscribe to this blog and receive notifications of new posts by email.

Join 2 other subscribers

DIEVS RADĪJA

27nave_s

Itāļu mozaīku māksla, 1140-1170, Cappella Palatina, Palermo © Web Gallery of Art

Lai gan vārds „radīt” Rakstos ir lietots dažādā nozīmē, tomēr Pirmajā Mozus grāmatā ir lietots īpašs ebreju vārds (בָּרָא ‘bara’), kas apraksta unikālu Dieva darbību. „Šim darbības vārdam ir dziļa teoloģiska nozīme, jo tā priekšmets ir vienīgi Dievs. Tikai Dievs var radīt vārda ‘bara’ nozīmē.”

Ja vārds Dievs (‘elohim’) ne vienmēr (lai gan parasti tas tomēr ir tā) Bībelē ir lietots attiecībā uz vienīgo patieso Dievu, tad vārds ‘bara’ – radīt tiek attiecināts vienīgi un tikai uz Dievu. Tādējādi tas, ka Bībeles pirmie vārdi runā par vienīgo patieso Dievu izriet nevis no vispārīga rakstura Dieva vārda (‘elohim) lietošanas, bet no vārda, kurš apraksta Dieva darbību, „vārda, kurš apraksta unikāli dievišķas attiecības ar pasauli. Tas, kurš radīja (‘bara’) debesis un zemi pēc Bībeles definīcijas ir vienīgais patiesais Dievs.

Vārds bara’ ebreju Bībelē atrodams 48 reizes un ne reizes šeit vai vēlākajos ebreju rakstos.. tas neattiecas ne uz vienu citu kā tikai uz Dievu.” Tas patiesi ir pārsteidzoši, jo nevienā citā valodā nav tāda vārda, kuru varētu lietot vienīgi tikai attiecībā uz Dievu. Protams, tas rada grūtības ar šāda vārda sapratni. Ja tulkojam vārdu barā, kā „radīt”, tad vārds „radīt” var tikt attiecināts arī uz cilvēkiem, nevis tikai uz Dievu. Turklāt, kā gan tādā gadījumā, ja tas attiecas tikai uz Dievu, varam zināt, ko vārds bara’ īsti nozīmē? Pirmā iespēja ir salīdzināt šo vārdu ar citiem ebreju vārdiem, kas tiek lietoti paralēli ar vārdu ‘bara’.

Kopumā jāsaka, ka visi šie vārdi pieļauj daudz plašāku nozīmi un tie var attiekties gan uz Dievu, gan uz cilvēku. Vārds ‘bara’ ir bieži sastopams kopā ar tādiem vārdiem kā ‘asah’ – „taisīt”, „darināt” (Jes. 41:20; 43:7; 45:7, 12; Amosa 4:13), jatsar, “veidot” (Jes. 43:1, 7; 45:7; Amosa 4:13), and vārdu kun, „iedibināt”. Pants, kurā visi šie vārdi sastopami kopā ir Jesajas 45: 18: „Jo tā saka Kungs, kas radījis (bara‘) debesis, viņš ir Dievs, kas taisījis (‘asah) zemi un veidojis (jatsar) to, viņš to ir iedibinājis (kun), tā nestāv tukša, viņš to ir radījis (bara‘), kur ļaudīm dzīvot!”

Lai gan tehniskā nozīmē vārds ‘bara’ ne vienmēr nozīmē radīt no nekā, uzmanīgi pētot tos Bībeles pantus, kur ‘bara’ nav lietots poētiskā nozīmē, autors ar to vēlas ļoti precīzi pateikt, ka Dievs kaut ko radījis no nekā. Īpaši interesants ir vārda ‘bara’ lietojums Jesajas grāmatā no 40. līdz 65. nodaļai, kur vārds ‘bara’ sastopams 20 reizes no 49 reizēm visā Vecajā Derībā. Blakus tehniskai nozīmei kā radīšana no nekā, vārds bara’ tiek lietots arī kā teoloģisks līdzeklis, lai paustu Dieva suverēno varu, kas rada, uztur un valda pār visu.

Pārējie iepriekš minētie ebreju vārdi ir saprotami radīšanas nozīmē parasti tikai tad, kad tie tiek lietoti paralēli ar ‘bara’, tomēr dažreiz šie vārdi var tikt lietoti arī kā sinonīmi vārdam ‘bara’, un tad arī tie nozīmē radīšanu no nekā. Šo vārdu, īpaši ‘asah’ patieso lietojumu var izsecināt tikai no konteksta. Stingri ņemot, tehniskā nozīmē vārds ‘bara’ attiecas tikai uz pirmo radīšanas dienu.

Šāda izpratne baznīcā valda jau kopš otrā gadsimta, kad radīšana no nekā tika pieņemta „kā vienīgā adekvātā alternatīva iepretī grieķu idejām par mūžīgu matēriju un gnostiķu emanāciju uzskaitījumam.” Jau sākotnēji kristiešu vidū Bībeles radīšanas stāsts tika saprasts kā unikāls Radītāja darbības apraksts, atšķirīgs no senajiem radīšanas mītiem un citām kosmoloģijām. Lai pareizi saprastu jēdziena „no nekā” lietojumu kristiešu teoloģijā, apskatīsim to nedaudz plašāk.

Ilārs Plūme

Leave a Reply