SKOLA

SKOLA

Bankovskis Pauls. Skola. – R.: Valters un Rapa, 2006. – 223 lpp. Paula Bankovska jaunais stāstu krājums „Skola” iznāca tieši īstajā brīdī – uz izlaidumiem. Tā teikt, lai jaunajai paaudzei būtu kur pasmelties pēctecības sajūtu, kur pakāpties uz iepriekšējās paaudzes vai puspaaudzes pieredzes: nekas tāds jau ar jums, mīlīši, nenotiek, tas viss jau ir bijis, […]

KRISTIETĪBAS VĒSTURE

KRISTIETĪBAS VĒSTURE

Kristietības vēsture. Tulk. Alda Vāczemniece, Sandra Saulīte, Andžela Šuvajeva, zin. konsult. Dr. theol. Juris Rubenis. – R: Zvaigzne ABC, 2006. – 688 lpp. – il. Balansētu un ļoti aptverošu skatījumu uz dzīves sarežģītību ir vēlējušies sasniegt arī grāmatas „Kristietības vēsture” veidotāji. Pamatā šis ir britu izdevniecības Lion Publishing grāmatas „The History of Christianity” tulkojums ar […]

IZTĀLĒM

IZTĀLĒM

Būdams liels gudrinieks, sākšu ar pamācību. Mīļie ģēniji, šarlatāni un citi, kas mēdzat šo to pierakstīt! Ja jūs tiešām esat nolēmuši, ka jūsu rakstītais nav paredzēts svešām acīm, tad: 1) vienkārši nerakstiet; 2) ja nespējat noturēties, tad rakstiet vien, bet tūlīt pat to arī iznīciniet; 3) pēdējais, bet pats svarīgākais – nekādā ziņā neatstājiet savus […]

SVEŠINIEKU MIERINĀJUMS

SVEŠINIEKU MIERINĀJUMS

Makjuans Ians. Svešinieku mierinājums. – [R: apgāds “Atēna”, 2004.] – 116. lpp. Cits drūmu priekšnojautu zīmēts, bet līdz pat beigām neredzams zobens (šajā gadījumā – bārdas nazis) pār nabaga ļautiņiem (Kolinu un Mēriju) karājas cita tirāna – sadista Roberta valstībā, kas kā ļauns audzējs ir ieperinājusies skaistajā Venēcijā. Protams, kopš Tomasa Manna “Nāve Venēcijā” (1912. […]

IANS MAKJUANS: PIEDOŠANA

IANS MAKJUANS: PIEDOŠANA

Nesen skatījos kādu filmu, kurā jauna sieviete kino seansa laikā sastrīdas ar savu draugu, kas nevēlas atrauties no skatīšanās, lai savu draudzeni uzklausītu. Galu galā viņa pieceļas un, prom iedama, zālē klātesošajiem uzkliedz: “Ko jūs te sēžat un skatāties tumsā? Vai tad jūs nesaprotat, ka mēs visi kādreiz nomirsim?” Varētu teikt: histēriska kundzīte – kas […]

KAS VAR GRĀMATAS SASKAITĪT?

KAS VAR GRĀMATAS SASKAITĪT?

Preses statistika Latvijā Kas var saskaitīt smiltis jūrā, kas var saskaitīt jaunizdotās grāmatas, kas nāk klajā viena par otru bagātāka, viena par otru skaistāka. Mielojot acis un sirdi gar veikalu plauktiem, pat prātā nenāk doma, ka visas tās vajadzētu sareģistrēt un uzskaitīt. Tomēr ir cilvēki un institūcijas, kas cenšas savākt un bibliogrāfiski reģistrēt pēc iespējas […]

BAZNĪCAS TEOLOĢISKĀ ATBILDĪBA

BAZNĪCAS TEOLOĢISKĀ ATBILDĪBA

Slenska Reinhards. Baznīcas teoloģiskā atbildība: Pamati, Kritēriji, Robežas. – [R: Luterisma mantojuma fonds, 2004.] – 352. lpp. Teoloģijas doktora Reinharda Slenskas vārds latviešu lasītājiem nav svešs. Latviešu valodā jau agrāk tikusi izdota viņa apcere par Kalna sprediķi, un viņa raksti publicēti arī laikrakstā Latvijas Luterānis.  Luterisma mantojuma fonds apgādā klajā nākusi apjomīga grāmata „Baznīcas teoloģiskā […]

AUKSTĀ ĀDA

AUKSTĀ ĀDA

Piņols Albērs Sančess. Aukstā āda. Tulk. Dace Meiere. – 195 lpp. Cits līdzsvara meklējums, ko pēdējā laikā ir nācies lasīt, ir katalāniešu rakstnieka Albēra Sančesa Piņola romāns „Aukstā āda”. Tā galvenais varonis ir īrs, turklāt no tiem kārtīgajiem īru puisiešiem, kuru raksturošanai reiz kāds man teica, ka viņi ir „lawbreakers by heart” – dumpinieki kopš […]

DZĪVE KOPĪBĀ

DZĪVE KOPĪBĀ

Bonhēfers Dītrihs. Dzīve kopībā. Tulk. Ingrīda Briede. – R.: Luterisma mantojuma fonds, 2006. – 103 lpp. Ar zināmu pārsteiguma momentu ir iznākusi ievērojamā vācu teologa un baznīcas darbinieka Dītriha Bonhēfera pirmā grāmatiņa latviešu valodā – „Dzīve kopībā”. Pārsteigums ir apstāklī, ka tas ir tieši šis viņa darbs. Sacīju kādam draugam, ka esmu dabūjis tikko iznākušo […]

MĪTI MŪSU VĒSTURĒ

MĪTI MŪSU VĒSTURĒ

Mīti Latvijas vēsturē. Sastādījis Kaspars Zellis. – R.:LU žurnāla „Latvijas vēsture” fonds, 2006. – 146 lpp. – il. Zināms, ka „aiziešana pie tēviem” ir pēdējais, ko cilvēks savā mūžā piedzīvo. Un tomēr tāda aiziešana ir arī neatņemama pašas dzīvošanas sastāvdaļa. Jā, pat tik nozīmīga, ka tēvu pārāk ilga likšana mierā rada labvēlīgus apstākļus atsevišķu indivīdu […]