Ģetzemanes dārzs. Kristus darbs Maz šajā pasaulē būs cilvēku, kas vēlas nokļūt vai atgriezties cietumā. Notiesātie tur uzturas nelabprāt un dažkārt mēģina no cietuma bēgt. Protams, no cilvēku veidotiem cietumiem reizēm var izlauzties. Nokļūšana brīvībā nenoliedzami ir daudzu cietumnieku sapņu piepildījums. Un pat tiem, kas nekad nav sēdējuši, ir saprotamas alkas pēc atsvabināšanas, ko izjūt […]
Saņemot lielu mantojumu, ne vienmēr cilvēki zina, ko ar to darīt, kā pareizi rīkoties. Tā Kristus stāsta kādā līdzībā par bagāta tēva jaunāko dēlu, kurš, saņēmis savu mantojuma daļu, to izšķērdēja ar viegla rakstura sievietēm un nonāca pat tiktāl, ka tam bija jāmeklē ēdiens cūku silē. Šis bēdīgais notikums sasaucas ar to, kas notiek lielā […]
Mūsdienās vārdam “slēgts” iepretī vārdam “atvērts” ir piešķirta ļoti slikta pieskaņa. Vispirms tā laikam būs no mūsdienu fizikas patapinātā un uz socioloģiju attiecinātā doma, ka visas slēgtās sistēmas ir nolemtas sabrukumam, bet atvērtās – attīstībai un progresam. Tomēr tas, kas varētu būt patiess fizikas jomā un kaut kādā mērā varbūt arī socioloģijā, ne vienmēr (vai […]
Veroties no kalnu augstumiem dziļā aizā, sirdi parasti sažņaudz dīvainas izjūtas. Dziļums mūs fascinē, reibina un draud ieraut sevī. Dziļumam piemīt neizskaidrojams spēks, mēs nespējam to aptvert, tas biedē mūs, bet tikpat stipri arī pievelk. Dziļums var būt ļauns un nāvi nesošs, un Bībele patiešām runā par sātana dziļumiem. Tomēr apustulis Pāvils Vēstulē romiešiem izmanto […]
Pirmajā vēstulē korintiešiem apustulis Pāvils, pirms viņš runā par Svēto Vakarēdienu, atsaucas uz Veco Derību, norādīdams, ka Dieva žēlastība arī tajā laikā ir izpaudusies kā nepārtraukta Dieva klātbūtne pie saviem ļaudīm. Kad Dieva tauta savā ceļojumā pa tuksnesi bija izslāpusi, tad Mozus ar zizli sita pa klinti, un no tās izšļācās ūdens, kas ceļiniekus atveldzēja […]
Priekšvārds 1. Mozus grāmatas skaidrojumam Kopš laika, kad Luters lasīja savas lekcijas par 1. Mozus grāmatu, ir pagājuši turpat piecsimt gadi. Mēs dzīvojam citā sociālā sistēmā, ir mainījušies zinātnes atzinumi, papildinājušās zināšanas par vēsturi un valodniecību, bet Lutera komentāri kā ārkārtīgi dziļš un skaidrs evaņģēliskās teoloģijas avots ir aktuāli joprojām. Tie nav tikai Lutera pirmās […]
Lai gan mēģinājumi filozofiski skaidrot Kristus klātbūtni Altāra Sakramentā ar transsubstanciācijas mācības palīdzību ir nebibliski un paver ceļu maldiem, kas apdraud patiesas Kristus klātbūtnes izpratni, tomēr šīs mācības nolūks ir cieši turēties pie patiesās Kristus klātbūtnes. Tādēļ transsubstanciācijas mācība vērtējama daudz iecietīgāk nekā tie filozofiskie Svēto Rakstu skaidrojumi, kas cenšas noliegt patiesu Kristus klātbūtni Sakramenta […]
Simboliska, garīga vai reālā Kristus miesas klātbūtne Altāra Sakramenta elementos Iepazīstoties ar diezgan sarežģītajiem filozofiskajiem priekšstatiem, kas saistīti ar transsubstanciācijas mācību, mēs pamanījām kādu tendenci, ko varam nosaukt par filozofisku racionālismu. Šāda veida racionālisms izpaužas kā ideju paaugstināšana pār reālajām šīs zemes lietām. Teoloģijas jomā šādi centieni parādās kā mēģinājumi spiritualizēt bibliskās patiesības. Parasti tas […]
Ne transsubstanciācija, ne konsubstanciācija, bet sakramentāla vienība. Luteriskās baznīcas izpratne par Svēto Vakarēdienu īsā veidā ir formulēta Augsburgas ticības apliecības (ATA) X artikulā: “Par Tā Kunga Mielastu baznīca māca, ka Kristus miesa un asinis ir patiesi klātesošas un tiek pasniegtas Tā Kunga Mielastā maizē un vīnā tiem, kas to bauda, un tā nosoda tos, kas […]
Vairākās vietās savās vēstulēs Pāvils īpaši pievēršas garīgas vienības jautājumiem. Viņa sludinātais Evaņģēlijs ir radījis ticību, un tajā vienojis draudzes. Tagad šī vienība jeb garīgā kopība ir jāsargā. Tādēļ Pāvils brīdina no tā, kas varētu vienību sagraut. Rūpīgi un pamatīgi pamācījis Romas draudzi savā vēstulē, Pāvils to beidz ar brīdinājumu: “Es lieku jums pie sirds, […]