Augustīns māca Romā, Benozzo GOZZOLI, 1465, Apsidal chapel, Sant’Agostino, San Gimignano, © Web Gallery of Art Augustīns Itālijā Nonācis Itālijā, Augustīns vispirms apmetās Romā, kur atkal bija retorikas skolotājs. Pēc kāda laika, t.i., 385. gadā viņš tika aicināts uz Milānu par retorikas profesoru, kur jau darbojās slavenais bīskaps Ambrozijs. Uz Milānu Augustīnu pavadīja arī viņa […]
Sv. Augustīns, JOOS van Wassenhove, 1474, Musée du Louvre, Paris, © Web Gallery of Art Ja runājam par Augustīnu, tad ir jāsaka, ka viņa dzīve atspoguļo sava laikmeta baznīcas dzīvi un cīņas. Augustīna dzīvi var iedalīt divos posmos, proti – mēs aram runāt par laiku, kad Augustīns dzīvoja pagānisku, grēcīgu un izvirtušu dzīvi, un […]
Iepriekš bija iespēja lasīt par 18. gs. ievērojamā luteriskās ortodoksijas teologa V. E. Lēšera dzīvi un darbiem. Šoreiz mēs vairāk uzzināsim par viņa ievērojamāko grāmatu Timotheus Verinus, kurā viņš sniedz pamatotu un daudzpusīgu piētisma kustības vēsturisko un teoloģisko analīzi. Jau pats šīs grāmatas nosaukums rāda, ka tās autoram rūp gan dievbijība, gan patiesība, tieši […]
Ambrozijs (340–397) Kas vieno Ambroziju un Augustīnu? Kad domājam par to, kurš visvairāk ir ietekmējis rietumu baznīcas teoloģiju, tad neapšaubāmi runa ir par Ambroziju un Augustīnu. Bez šiem izcilajiem vīriem un baznīctēviem praktiski nav iedomājama rietumu baznīcas teoloģijas tālākā veidošanās un attīstība. Tā kā šiem vīriem bija daudz kas kopīgs, mēs zināmā mērā viņus varam […]
Fragmenti no Venerandas Zepas (1926–2002) atmiņu grāmatas par dzīvi Latgalē 20. gadsimta 40. gados Kad peisteitōju pi krysta pīkola, jis lyudzēs par sovim īnaidnīkim saceidams: “Myužeigais Tāvs, pīdūd jim, jo jī nazyna kū dora.” (Lukasa ev. 23v. 24) Okupācija 1940.gada 17. jūnijā rīta agrumā skrēju pa Rīgas ielu Daugavpilī uz staciju, lai paspētu uz Rīgas […]
Vēsturnieki ir veltījuši daudz pūļu, lai pētītu tādus piētisma vadoņus kā Špēneru un Franki, taču ļoti maz pētījumu ir veltīti viņu spējīgākajam oponentam Valentīnam Ernstam Lēšeram (1673–1727). Patiesības labad jāsaka, ka jau toreiz Lēšers sniedza pietiekami pamatotu piētisma kustības izvērtējumu un kritiku. Diemžēl viņš un viņa ieguldījums ir nepelnīti piemirsts. Valentīns Ernsts Lēšers dzīvoja ļoti […]
Kirkegora nozīme mūsdienu teoloģijas attīstībā ir pietiekoši liela, lai mēs viņam veltītu atsevišķu vietu 19. gs. teoloģijas vēsturē. Sorens Kirkegors (1813.–55. g.) guva pamatīgu izglītību estētikā un filozofijā. Tāpat viņš bija studējis arī teoloģiju, taču nekad neiesaistījās nekādā baznīcas darbībā; viņš sevi pilnībā ziedoja literārai darbībai. Viņa spīdošie, radošie literārie dotumi tika izmantoti, lai asi […]
Profesors Ludvigs Adamovičs (1884–1942) bija viena no ievērojamām personībām neatkarīgajā Latvijā (1918–1940), jo viņš kā teologs un ietekmīga personība deva lielu ieguldījumu Latvijas sociālajā un kultūras dzīvē. Adamovičs ir dzimis 1884. gada 23. septembrī Dundagā, Kurzemē, viņa tēvs bija sākumskolas skolotājs. Viņš studēja teoloģiju Tērbatā (Tartu) no 1904. līdz 1909. gadam, un pēc ordinācijas 1915. […]
Arveds Švābe (1888 – 1959) Tautai nav vēsturiskas atmiņas. Neviena tautas dziesma, pasaka un teika nav saglabājusi Tālivalža, Visvalža, Viestura un citu seno latviešu valdnieku vārdus un darbus. Pat chronoloģiski tuvāku laikmetu izcilos notikumus tauta atceras tikai bālu un mazsaturīgu formulu veidā, runājot par labiem zviedru laikiem vai pirmā pasaules kara bēgļu gadiem. Arī no […]
Arveds Švābe (25.05.1888., Lielstraupē – 20.08.1959., Stokholmā) bija īsts Renesanses cilvēks. Viņa daudzpusīgā veikuma pietiktu vairākiem mūžiem, bet kolorītās personības apraksta – vairākiem romāniem. Švābe bija pazīstams kā vēsturnieks, tiesību speciālists, sabiedrisks darbinieks un literāts – pirmais dzejnieks urbānists latviešu literatūrā, kas rakstīja arī prozu un lugas, literatūras un mākslas kritikas, kā arī tulkoja literatūru […]