Sv. Antoniju moka velni, SASSETTA, Pinacoteca Nazionale, Siena, © Web Gallery of Art
No viņu augļiem jums tos (viltus praviešus) būs pazīt. (Lk. 7:16)
Vārdi “no viņu augļiem jūs tos būs pazīt” ir likti kā atšķirības zīme un mēraukla, lai pazītu un spriestu par viltus praviešiem. Ja mēs tiekam pievilti, tad tā ir tikai un vienīgi mūsu pašu vaina. Viņš nav atstājis mūs šaubās, bet ir attēlojis viņus skaidri un precīzi. “Ja viņu avju drēbes jums neļauj par viņiem spriest,” Viņš saka, “tad vērojiet viņu augļus un darbus un redziet, vai tie ir veselīgi un labi.”
Jūs varat sacīt: “Labi, bet kā lai es tos pazīstu? Jo arī tie mani var piekrāpt.” Atbilde: Jūs zināt, kādas ir Dieva pavēles. Raugiet, vai šie augļi ar tām saskan. Es varu apgalvot, ka neviens šķeltniecisks gars nenāks bez savas īpašas zīmes, atstājot aiz sevis smaku, pēc kuras var pateikt, ka te ir bijis velns.
Neviena maldu mācība vai ķecerība nekad nav cēlusies bez kādas īpašas zīmes, uz ko Viņš norāda: ka tā māca darbus, kas ir atšķirīgi no tiem, ko Dievs ir pavēlējis un licis. Pasaule ir gluži vienkārši savaņģota un pavedināta, jo tā seko trakajam prātam un pamet Dieva vārdu zem beņķa. Tā neievēro to, ko Viņš pavēl, un vienlaikus tā blenž uz šīm maskām cerībā, ka ieraudzīs ko īpašu.