Roma: Sv. Pēteris un Vatikāns, Caspar Andriaans van WITTEL, privātkolekcija, © Web Gallery of Art
Dieva un Sv. Pētera vārda aizsegā notiek nepiedodamas nejēdzības – itin kā Dieva Vārds un garīgā vara būtu mums doti tādēļ, lai zaimotu Dieva godu, samaitātu kristiešus pie miesas un dvēseles – mums patiesi ir pienākums visiem spēkiem stāties pretī šīm netaisnībām.
Šeit mums jārīkojas kā dievbijīgiem bērniem, kuru vecāki kļuvuši vājprātīgi. Visupirms skatīsimies, no kurienes gan nāk tādas tiesības šeit atstāt visu bez ievērības, bet likt kalpot Romai visam, kas radīts dievkalpošanai mūsu zemēs un mūsu bērnu aprūpēšanai. Kā gan mēs varam būt tik neprātīgi!
Bet, tā kā bīskapi un garīgie prelāti šeit cieš klusu, neaizstāvas un nebīstas, ļaudami kristietībai iet bojā, – mums vispirms pazemīgi jālūdz pēc Dieva palīdzības, lai Viņš pasargātu mūs no šī lietām.
Pēc tam pašiem savām rokām jāpalīdz aizšķērsot ceļu Romas vēstnešiem, saprātīgi un mierīgi sakot tiem un atbildot: ja garīgā valdība grib godīgi pildīt garīdznieku amatus, lai pilda ar sludināšanu vai labiem piemēriem, kas kalpotu tautas celšanai.
Ja nu viņi to nedara, bet sēž Romā vai kur citur, vājinādami un pakļaudami iznīcībai baznīcas, – lai tad tos baro Romas pāvests, kam viņi kalpo. Mums neklājas barot pāvesta kalpus, viņa tautu, jā, viņa izvirtuļus un padauzas, kaitējot un nodarot ļaunumu mūsu pašu dvēselēm.
Redzi, tie ir tie īstie turki, pret kuriem visupirms būtu jācīnās ķēniņiem, firstiem un dižciltīgiem vīriem, – ne tādēļ, lai gūtu sev kādu labumu, bet vienīgi kristietības celšanai, Dieva Vārda zaimošanas un apkaunošanas novēršanai.
Tā viņiem vajadzētu izturēties pret garīdzniecību – kā pret tēvu, kurš zaudējis prātu un saprašanu, kas – tomēr pazemīgi un ar godu – ir jāsavalda un jāaptur, citādi tas varētu pazudināt bērnu, mantojumu un visu pārējo.
Tā arī mums jātur godā Romas garīgā valdība – kā mūsu augstākie tēvi; un tomēr, tā kā šie vīri kļuvuši neprātīgi, nedrīkstam ļaut tiem īstenot viņu nodomus, lai kristietība neietu pazušanā.
Luters