Bagātības nelaimīgais liktens, Philip GALLE, 1563, Rijksmuseum, Amsterdam, © Web Gallery of Art
Īsi sakot, kur vien ir nauda un īpašumi, tur jābūt arī rūsai un zagļiem, kas pēc tā visa tīko. Kur vien cilvēki vienkopus dzīvo šai pasaulē, tur ir pilns ar šādām pelēm un žurkām. Neuzticams galminieks vai amatpersona, kas nedara neko citu kā tērē firsta naudu un īpašumus, kamēr vien ir ko tērēt – kas gan cits ir šāds cilvēks, ja ne rūsa un kode?
Pašlaik ir daudz šādu liekuļu ar saviem smagajiem, nevajadzīgajiem un liekajiem tēriņiem un ikdienas izdevumiem. Viņi izputina firstus, un viņiem ir vienalga, vai firsts zeļ, vai iet postā, kamēr vien viņi var būt noteicēji pār viņa naudu un vadīt lietas pēc sava prāta.
Līdzīgi visās pilsētās un ciemos visur ir pilns ar kodēm un žurkām, lielām un mazām, slepenām un atklātām –kurpnieki, drēbnieki, miesnieki, maiznieki, aldari, krodzinieki un citi amatnieki, strādnieki un iestāžu darbinieki. Šai ziņā ikvienam namatēvam, kam ir slinki un neuzticami kalpotāji, ir jāzaudē vairāk sava manta nekā tad, ja viņam būtu pilna grīda ar žurkām un pelēm.
Jūs redzat, cik “jauks” dievs ir Mamons. Labākie sargi un galminieki, ko viņš sagādā, ir kodes un rūsa. Lai arī kāds varbūt sakrāj lielas bagātības uz ilgāku laiku, tomēr šie parazīti aprij tik daudz, ka tas, kam būtu šīs mantas jālieto, tā arī nekad negūst iespēju par tām priecāties un tās izbaudīt.
Vai lielu kungu un firstu bagātības jelkad ir tikušas saprātīgi izmantotas? Parasti tās ir izšķiestas karā vai izbarotas šiem nožēlojamiem tārpiem, vai arī izšķērdētas, notriektas kādā bezjēdzīgā pasākumā. Tādēļ tiem, kam nav daudz mantas, ir labāk, jo viņiem nav jābaro daudz žurku un nav jābaidās no zagļiem.
Luters