Seko līdzi

Subscribe to Blog via Email

Enter your email address to subscribe to this blog and receive notifications of new posts by email.

Join 2 other subscribers

ĪSTENS LŪDZĒJS

soren

Cilvēkam salīdzinājumā ar dzīvniekiem ir kāda priekšrocība, proti – spēja runāt. Taču attiecībās ar Dievu cilvēka prasme un vēlēšanās runāt var viegli kļūt par viņa pazudinātāju. Dievs ir Debesīs, bet cilvēks virs zemes, tādēļ tiem abiem ir grūti sarunāties.

Dievam piemīt visa gudrība, bet cilvēka vārdi un runāšana ir tukša, tādēļ šī saruna tik labi nevedas. Dievs ir mīlestība, bet cilvēks ir – kā mēs dažkārt mēdzam sacīt bērnam – mazs muļķītis arī savās cilvēciskajās lietās, tādēļ tiem abiem ar sarunu tik labi neiet.

Vienīgi lielā bijībā un sirds drebēšanā cilvēks var runāt ar Dievu, jā, – lielā bijībā un sirds drebēšanā!

Taču runāt lielā bijībā un sirds drebēšanā ir grūti kāda cita iemesla dēļ. Jo gluži kā bailes liek balsij drebēt un kļūt nedrošai, tāpat arī lūgšanā liela bijība un sirds drebēšana liek balsij noklust un kļūt mēmai klusumā.

To labi zina īstens lūdzējs. Taču tas, kurš nav īstens lūdzējs, to saprot tikai tad, kad sāk lūgt.

Kad ir kāda lieta, kas nodarbina cilvēka prātu, kas šķiet tam tik nozīmīga un kas tā vien prasās, lai to celtu Dieva priekšā un paskaidrotu Viņam, tad šāds lūdzējs raizējas par to, lai tik savā lūgšanā kaut ko neaizmirstu, un tad, ja viņš tiešām kaut ko aizmirsis, tas uztraucas, ka pats Dievs to varētu nezināt, – tādēļ šis cilvēks apkopo savas domas un prātu, lai lūgtu no visas sirds un dvēseles.

Kas notiek, ja viņš patiešām lūdz no sirds un dvēseles? Tas brīnumainais ir tas, ka jo sirsnīgāka un patiesāka ir cilvēka lūgšana, jo mazāk un mazāk viņam ir ko lūgt, līdz viņam ir jāapklust pavisam. Viņš paliek kluss.

Jā, viss apgriežas otrādi, – kas vēl ir vairāk pretējs runāšanai kā klusēšana, – un viņš kļūst par klausītāju. Līdz šim viņš domāja, ka lūgšana ir runāšana, bet nu viņš saprata, ka lūgšana ir ne tikai klusēšana, bet arī klausīšanās.

Un tas ir tiesa: lūgt nav tas pats, kas klausīties savu runāšanu, bet gan arī apklust un klusēt. Klusējot, lūdzējs klausās Dievu un Viņa vārdu.

Serens Kirkegors

No dāņu valodas tulkojis Uģis Sildegs.

Leave a Reply