Seko līdzi

Subscribe to Blog via Email

Enter your email address to subscribe to this blog and receive notifications of new posts by email.

Join 2 other subscribers

MĪTI UN SIMBOLI KAFIJAS GALDAM

77826447

 

Lielā simbolu enciklopēdija. No vācu valodas tulkojušas L. Kalniņa un S. Pijola. – R.: Jumava, b.g. – 647 lpp.

Pasaules mītu vārdnīca no A līdz Z. Galv. konsultants Rojs Viliss. No angļu valodas tulk. N. Pukjans. – R.: Zvaigzne ABC, b.g. – 223 lpp.

Pēdējos padomju varas gados mana pirmā alga bija apmēram 80 rubļu. Tajā pašā laikā Maskavā iznākusī divsējumu enciklopēdija Mifi narodov mira „melnajā” grāmatu tirdziņā Imantas priedēs maksāja 300 rubļu.

Laiki gan visai drīz pienāca citi – neatkarīgie, un vienu enciklopēdiju no mēneša algas tagad varu atļauties nopirkt, taču tieši šī cena – 300 rubļu par mītu enciklopēdiju – palikusi atmiņā. Daudz dārgāku grāmatu par šo tajā tirdziņā nemaz nebija.

Par Mifi narodov mira būtu atsevišķa runāšana. Tās iespaids visā postpadomju telpā bija un joprojām ir milzīgs. Domājams, tā ir viens no iemesliem, kādēļ izpratne par mitoloģiju un tas, kā par to tiek mācīts Latvijas augstskolās, šķiet, ir bezcerīgi iesprūdusi deviņpadsmitajā gadsimtā, un, lai būtu pavisam bēdīgi – tas tiek pasniegts kā teju pēdējais zinātnes vārds.

Taču par to sūrošos citu reizi. Šoreiz par sadzīvi – par mitoloģiju mietpilsoniskai lietošanai.
Ir pieņemts domāt, ka enciklopēdijas ir kaut kas akadēmisks, pamatīgs un uzticams. Jo īpaši, ja tās saucas par „lielajām enciklopēdijām”.

„Jumavas” apgādātā ir gana bieza un cenā dārga, taču rada tieši šādu – sadzīvisku, „klačīgu” iespaidu. Itin kā Brigaderes čaukstenes būtu atkal sapulcējušās uz kafiju, bet runātu – sazin kādēļ – nevis par kaimiņu Amāliju, bet kultūras simboliem. Protams, visam nav jābūt akadēmiskam.

Mums kā ēst ir vajadzīgas vienkāršas, bet uzticamas vārdnīcas un citi izdevumi, ko uzziņai varētu lietot kaut vai skolēni. Arī šī grāmata domāta „plašam lasītāju lokam”, kā rakstīts tās ievadā. Taču šādu izdevumu „neapliekamajam minimumam” ir jābūt tieši uzticamībai. Ar to „Jumavas” izdevumam ir, kā ir.

Man nav zināms, kurā augstskolā profesors ir Hanss Bīdermanis, kas rakstījis grāmatas ievadu. Lai viņš būtu, kas būdams, pat „starptautiski atzīta autoritāte šai jomā”, kā rakstīts uz grāmatas aizmugures vāka, tomēr es nespēju ņemt nopietni viņa citēto Ādolfa Holla  šādu apgalvojumu:

„Problēma ir tāda, ka dzīves vide, kurā plauka reliģija, mūsu izpratnē ir kļuvusi anahroniska, līdzi tai devušies arī nomadu jātnieku, bruņniecisko karavadoņu, zemnieku un mazpilsētu amatnieku rituāli, kas vēl zeļ trešajā pasaulē un ievērības cienīgā kārtā ir saglabājušies mūsu pašu kristīgās baznīcas ceremonijās.” (8. lpp.)

Tādā pašā gaisotnē ir viss ievads. Vai tik tas cilvēks nejoko? Attieksme ir tā, kas izmaitā šo droši vien labi domāto un dažu vērtīgu faktu saturošo grāmatu. Tajā nemitīgi tiek pieminētas „eksotiskās tautas” – kuras tieši ar to domātas, paliek noslēpums – kā pretstats civilizētajai Vakareiropai.

Ja gribat būt augstprātīgi, lai tam ir vismaz intelektuāls pamats! Tāda šeit nav. Gribat zināt, kas ir velns? – „ļaunais pretinieks un gaisa jaucējs (sātans), ir pretmets Dievam debesīs un valda pār elli.” (550. lpp.) Tas nu atkal nav nopietni!

9984-36-205-1_original

Nesalīdzināmi vērtīgāks izdevums ir „Zvaigznes ABC” apgādātā „Pasaules mītu vārdnīca”, lai arī izdevēju pretenzijas ir ievērojami mazākas. Šeit ir ļoti maz pārspriedumu, šķirkļi ir īsi un skaidri.

Vienkāršas uz labi uztveramas kartes un dažādu dievību panteonu „dzimtas koki”, kas palīdz orientēties to sarežģītajā ģenealoģijā. Ir hronoloģijas tabulas. Ar teorijas daudzumu te nav pārspīlēts, toties var dabūt zināt, kura mūza par ko atbild un kurš ir trojietis, bet kurš – grieķis.

Konspektīvi, bet precīzi izskaidroti galvenie mitoloģijas termini. Lappušu malās izceltas norādes uz saistītajiem šķirkļiem, kas patiesi atvieglo izdevuma lietošanu. To pašu var teikt par tēmu rādītāju izdevuma beigās un arī bibliogrāfisko rādītāju – ja gribēsit palasīt kaut ko vairāk.

Daži šķirkļi atvēlēti arī populārās kultūras mītu tēliem. Manā pieredzē tieši par tiem mitoloģijas enciklopēdijās var uzzināt vismazāk. Bet šeit – Brālītis Trusītis nav aizmirsts! Ja nu man gribētos kur „piesieties”, tad 28. lappusē ievietotajā attēlā „Babajaga jāj ar cūku” redzamais dzīvnieks gan nepārprotami ir vilks vai kāds cits vilkveidīgais, nevis cūka.

Katru mitoloģijas vārdnīcu vai līdzīgu izdevumu latviešu valodā es atšķiru ar zināmu negatīvā pieredzē sakņotu skepsi, bet šoreiz tas man sagādāja patiesu prieku. „Pasaules mītu vārdnīcu” var ieteikt ikvienam. Pērciet droši – jūs nepievilsities! Šī ir tā grāmata, ko mums vajadzēja jau sen.

Agita Misāne

Leave a Reply