Mūžīgais Dievs, cik brīnišķīgi ir Tavi darbi, ko Tu pie cilvēku bērniem dari! Tu uzlūko mūsu vājo miesu un mūsu grēku apgrūtināto dvēseli. Tu apžēlojies par bēdīgo, kas Tevi ticībā piesauc. Savā žēlastībā Tu mūs sargi no velna skaudības un nenovīdības. Tu piedod mums visus mūsu grēkus un dziedini visas mūsu kaites. Vai par to mums nav Tevi jāslavē un Tavs gods jācildina, Tu visaugstākais? Ak, Dievs, ja tik daudz prieka mēs jau atrodam tavos pagalmos, kas tad būs Tavā pašā debesu namā? Uz turieni Tu mūs, augstais Dievs, aicini un esi mūsu vārdus savā grāmatā rakstījis. Tad nu ticībā atstāsim to, kas bijis, un raudzīsimies uz nākamajām lietām. Pie kā mēs iesim, mēs, kas esam kā triekas ķerti? Ak Kungs, dziedini mūsu kaites! Mēs nevaram iet, ja Tu mūs nevelc. Mēs nevaram Tevi ar ticības rokām turēt, ja Tu nedod mums spēku un ja Tavs spēks iekš mums vājiem varens neparādās. Tāpēc mēs lūdzam Tevi, ak žēlīgais Pestītāj, kad mūsu grēki sāk mūs nospiest, tad uzrunā mūs žēlīgi un saki: „Ņemies drošu sirdi, tev tavi grēki ir piedoti!” Kad bailes uzmācas vai citas bēdas uzbrūk, tad neesi tālu no mums un saki: „Ņemies drošu sirdi, tev tavi grēki ir piedoti!” Kad slimība nāk, tad saki mums šos vārdus: „Esi drošs! Es esmu Tas Kungs, tavs Ārsts.” Un kad mums būs jāiet caur nāves ieleju, tad saki mums: „Tici stipri, Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība, kas uz Mani tic, tas nemirs.” Āmen.
(G. Mancelis)