Kristus nes krustu, Hieronymus BOSCH, Palacio Real, Madrid, © Web Gallery of Art
Vai tu tagad redzi, cik esi dievbijīgs, ja esi draudzīgs un laipns tikai pret saviem draugiem? Tu esi tikpat dievbijīgs kā zagļi un nelieši, kā palaistuves un noziedznieki vai kā pats velns. Tomēr savā pašapmierinātībā tu staigā apkārt, iedomādamies, ka ar tevi ir viss kārtībā, tu uzpos sevi un lepojies, it kā būtu eņģelis. Tā reliģiskie entuziasti lielās ar viņu starpā valdošo lielo mīlestību, kas apliecina, ka Svētais Gars ir ar viņiem.
Bet ko viņi dara? Viņi mīl savu pašu entuziastu pūli, bet tajā pašā laikā viņi kaislīgi un iznīcinoši ienīst mūs, kaut mēs tiem neesam darījuši neko ļaunu. No tā kļūst skaidrs, kāds patiesībā ir viņu gars! Taču viņiem ir tiesības lepoties tikai ar to, ka viņu vidū ir tikpat daudz mīlestības kā neliešu, noziedznieku un slepkavu vidū vai tikpat daudz kā starp velniem. Uz šāda pamata nevienu cilvēku virs zemes nevarētu saukt par ļaunu.
Neviens nav tik izmisīgi ļauns, ka viņam nevajadzētu vismaz kādu draugu. Kā gan citādi viņš varētu dzīvot cilvēku sabiedrībā, ja viņš visus tikai kamptu un tvarstītu? Tāpēc, ja tu vēlies izdarīt secinājumu: “Viņš mīl savus draugus, tālab ir dievbijīgs un svēts,” tad jau beigu beigās arī velns un viņa sekotāji būs vien jāsauc par dievbijīgiem. Taču pretēji farizejiskajiem svētajiem Viņš vēlas secināt, ka viss, ko tie māca par mīlestību un tamlīdzīgi, ir vienas vienīgas aplamības.
Viņš pamāca tos pāršķirt lappusi un pareizi raudzīties uz Rakstiem, ja tie vēlas būt Dieva ļaudis un parādīt mīlestību saviem ienaidniekiem. Šādā veidā viņi varētu pierādīt, ka viņu mīlestība ir patiesa un viņi ir Dieva bērni, jo arī Viņš parāda mīlestību nepateicīgiem un pat Saviem ienaidniekiem.
Luters